Jaunumi

14.11.2017.

Investīcijas TEC 1 un TEC 2 pirmā un otrā bloka būvniecībā sasniedza 700 miljonus EUR, bet saņemtais OIK gadā ir 85 miljoni. Šāda subsīdijas intensitāte būtiski pārsniedz 9%IRR līmeni, kāds noteikts visai AER nozarei.

Kontekstā ar nesamērīgu peļņu, kas tiek pārmesta AER nozarei, LAEF vēlās uzsvērt, ka šajā gadā noslēdzās vairākus gadus ilgušais valsts atbalsta, elektroenerģijas ražotājiem, saskaņošanas process ar Eiropas Komisiju (EK), kā rezultātā tika noteikta peļņas norma katras stacijas atbalsta periodam IRR9% (stacijas izveidē ieguldītās naudas atdeves likme pēc desmit gadiem), saknē novēršot problēmu par AER nozares pārsubsidēšanas iespēju.

Tie kuri ir pārlasījuši EK lēmumu (State Aid SA.43140 (2015/NN) – Latvia Support to renewable energy and CHP), būs pievērsuši uzmanību tādai detaļai, kā konkrētai norādei par to, ka šis saskaņojums nav attiecināms vienīgi uz TEC-2 gāzes elektrostaciju. Tieši te ir saskatāma nesamērīga pārsubsidācija, un tikai ārējais spiediens no EK puses, ir licis rast risinājumu subsīdijas priekšlaicīgai atpirkšanai. Kā zināms investīcijas TEC 1 (uzsākta ekspluatācija 2005.g.) un TEC-2 pirmā (2008) un otrā bloka (2013) būvniecībā sasniedza 700 miljonus EUR, bet saņemtais OIK gadā ir 85 miljoni. Šāda subsīdijas intensitāte būtiski pārsniedz 9%IRR līmeni, kāds noteikts visai AER nozarei.

Saistībā ar atbalstu gāzes elektrostacijām novērojama vēl viena dīvainība, TEC-1 pēc rekonstrukcijas tika nodots ekspluatācijā 2005. gadā, bet OIK subsīdija piemērota no 2007. gada, savukārt TEC 2 pirmais bloks tika nodots ekspluatācijā 2008. gadā, savukārt OIK subsīdija uzsākta pēc 5 gadiem – 2013. gadā.

Pārdomāti radītā negatīvā spiediena rezultātā valsts lēmējvara tiek nodarbināta ar sekundāru jautājumu risināšanu, kas vērsti uz esošo ražotāju nīcināšanu, bet tajā pašā laikā jau daudzus gadus netiek risināts jautājums par tā saucamās NETO sistēmas maiņu, kas ļautu ekonomiski pamatoti, katram iedzīvotājam un uzņēmumam, kas to vēlas, uzstādīt saules jeb vēja elektroeneģijas ražošanas iekārtas, tā nodrošinot savu elektroenerģijas patēriņu, lietojot to tad, kad tas ir nepieciešams. Netiek risināti jautājumi, lai veicinātu tiešo piegādi klientam no AER stacijas, kas būtu izdevīgs risinājums gan ražotājam, gan patērētājam, tādā veidā vēl arī samazinot kopējos zudumus tīklā. Netiek risināti jautājumi, lai, pielietotu zaļo enerģiju arī transportā, kas ir daudzkārt lielāks fosilās enerģijas patērētājs kā elektroenerģijas ražošana. Te kā piemēru varam minēt biogāzes izmantošanu, kuru, attiecīgi attīrot, var izmantot kā transporta degvielu. Arī šajā jomā kārtējo reizi esam tikai atpalicēji, jo visā Eiropā tāda veida pielietojums attīstās milzīgā ātrumā un Igaunija jau atkal ir mums priekšā par galvas tiesu.

Mums visu laiku tiek uzsvērts, ka esam jau pietiekoši zaļi, bet skumji ir redzēt, ka esam tik aprobežoti, ka neesam spējīgi saskatīt pat naudas ieguvumus no tā. Pēdējo nedēļu ziņas no Lietuvas un Igaunijas par zaļās statistikas pārdošanu ir ārkārtīgi bēdīgs piemērs par mūsu lēmējvaras nevēlēšanos risināt problēmas citādā veidā. Lietuva noslēdza līgumu ar Luksemburgu 26. oktobrī, bet Igaunija 7. novembrī. Uz šī līguma pamata, piemēram, Lietuva iegūs ap 10 miljoniem eiro, ko plānots izlietot jaunu vēja parku attīstībā. Jau gadu esam centušies pārliecināt ministriju un Saeimu, ka ir nepieciešams pieņemt attiecīgus likuma grozījumus un sākt vismaz sarunas ar potenciālajām pircējvalstīm arī par mūsu statistikas pārdošanu, taču diemžēl tas līdz šim nav izkustējies un atruna ir nevēlēšanās neko darīt! Mūsuprāt, tādā veidā esam jau palaiduši garām iespēju saņemt vismaz 20 miljonus eiro, ko mums, iespējams, būtu samaksājušas valstis, kas nespēj izpildīt savas apņemšanās CO2 samazinājumā enerģētikā.

Tas viss rada pamatotas aizdomas, ka šobrīd radītais fons sabiedrībā un piekoptā politika ir dūmu aizsegs, lai pamatotu valsts nepieciešamību kļūt par Inčukalna īpašnieku un radīt gāzes OIK?!


Par LAEF
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija apvieno visas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares vadošās asociācijas. Tās mērķis ir saskaņot dažādu AER apvienojošu nevalstisko organizāciju darbību, paust vienotu nozares viedokli, kā arī pārstāvēt nozari attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. LAEF ietilpst Latvijas ilgtspējīgas attīstības institūts, Atjaunojamās enerģijas konfederācija, Latvijas Bioenerģijas asociācija, Latvijas biogāzes asociācija, Latvijas biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociācija, Vēja enerģijas asociācija, Saules kolektoru asociācija, Saules enerģijas asociācija, kā arī asociētie biedri SIA Ošukalns, SIA GranulInvest, SIA Pelikana.

Papildu informācija:
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
Valdes priekšsēdētājs
Jānis Irbe
Tālr.: +37129337717
E-pasts: irbejanis@gmail.com

Atbalsta: