Jaunumi

21.09.2017.

Latvenergo atjaunojamās enerģijas ražotāju konkurences spīlēs – siltuma cenas samazināsies.

Neatkarīgās Rīta Avīzes 2017.gada 20.septembra numurā ir publicēta intervija ar AS „Latvenergo” ražošanas direktoru Māri Kuņicki, kurā ir izteikti vairāki nepatiesi apgalvojumi. Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācijas (turpmāk – LAEF) informācija par šo tēmu ir krietni atšķirīga.

Māra Kuņicka apgalvojums:

Taču pats galvenais izaicinājums siltuma uzņēmumiem Rīgā ir četru jaunu siltuma ražotņu būve - tās būs divas koģenerācijas stacijas un divi šķeldas katli. Līdz ar to Rīgā siltuma tirgū drīzumā darbosies seši uzņēmumi, kas savā starpā konkurēs. No valsts viedokļa tas nav pareizi, jo vissvarīgāk būtu domāt par primāro energoresursu ietaupījumu un efektivitāti. Visefektīvākais siltuma ražošanas veids ir koģenerācija. Taču rīdziniekus, protams, visvairāk interesē cena. Nav noslēpums, ka noteiktos apstākļos šķelda ir lētāka. Tā bija, piemēram, 2013. un 2014. gadā, kad tika pieņemti lēmumi par šķeldas ražotņu būvi. Šobrīd situācija ir mainījusies, gāze ir kļuvusi lētāka, bet šķelda - dārgāka. Līdz ar to ari atšķirības nav būtiskas. iegūstot siltumu no šķeldas, valsts zaudētu primāro energoresursu ietaupījumu, bet rīdzinieki, iespējams, ietaupītu kādu eiro.
LAEF komentārs:

Pretēji Māra Kuņicka apgalvojumam “gāze ir kļuvusi lētāka, bet šķelda – dārgāka”, šķeldas cena par vienu enerģijas vienību joprojām ir vismaz  2-3 reizes zemāka nekā gāzes cena (11- 13 EUR/MWh pret 26-35 EUR/MWh).
Turklāt Latvija un Rīga nevis zaudēs primāro energoresursu ietaupījumu, bet gan iegūs būtisku atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugumu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas sektorā, rīdziniekiem turpmākos gadus piedāvājot  lētāku siltumu no šķeldas.
Analizējot biomasas konkurenci ar gāzi Latvijas mērogā, uzsvars būtu jāliek uz neapšaubāmo ieguvumu, pieaugot atjaunojamās enerģijas ražošanai siltumenerģijas un elektroenerģijas enerģētikas sektoros, Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanos, tautsaimniecības un ekonomikas attīstīšanos, ko veicina vietējā energoresursa izmantošana.

Māra Kuņicka apgalvojums:
No resursu viedokļa elektrība ir dārgāka nekā centrālā apkure. Tomēr skandināvi un igauņi elektrību māju apsildei izmanto diezgan bieži. Centralizēta apkure ir efektīva tajās vietās, kur tā ir vēsturiski izveidota un kur uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši zemas. Taču, ja centrālās apkures tikls Rīgā būtu jāierīko no jauna, es teiktu, ka vieglāk būtu apkurei izmantot elektrību.
Ari šobrīd laukos, kur nav pieejama centralizētā apkure, elektriska apkure ir efektīva un lietošanā ērta. Piemēram, ar Elektrum Viedo māju var regulēt temperatūru mājoklī un veikt izmaiņas pat attālināti.
Jaunākie risinājumi paredz iespēju, ka elektriskie sildītāji ar internēta starpniecību paši pieslēdzas elektrotīklam tajā brīdī, kad elektrības cena ir viszemākā, pārējā laikā sildītājs uztur tikai minumu. Šādā gadījuma vissvarīgākais ir tas, kā saražoto siltumu uzkrāt. Viens variants ir karstā ūdens boilers, kas silda ūdeni lētākās elektrības brīžos un pārējā laikā tikai uztur to noteiktā temperatūrā. Taču ir vēl ari citi risinājumi. Viena tāda izpētē esam iesaistījušies ari mēs. Starptautisku pētījumu projekts RealValue (RealisingValueBectricity Marķēts withLocalSmart Electric ThermalStorageTechno!ogy) paredz veikt viedo elektrisko termoakumulācijas sildītāju - SmarfBectricThermalStorage - izpēti reālos apstākļos. Šie viedie sildītāji pec būtības atgādina siltuma mūrīšus, kuri pēc uzsildīšanas vēl ilgi tur siltumu un lēnām to atdod apkārtējai telpai. Arī šie viedie sildītāji darbojas pēc līdzīga principa, tikai modernā izpildījumā, To darbību iespējams ieprogrammēt tā, ka uzsilšana notiek bridi, kad elektrības cena ir viszemākā. ierīce siltumu spēj saglabāt 22 stundas un sildīt telpu, kad vajag.
Domāju, ka viedā māja, saules paneļi un viedie sildītāji ir nākotne un elektriska apkure kļūs arvien konkurētspējīgāka. Turklāt pēc starpsavienojuma ar Zviedriju izveides elektrības cenām Latvijā ir tendence samaztnāttes. Skandināvijā attīstās elektroenerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem, kas saņem subsīdijas un tādējādi konkurē ar tradicionālajiem elektrības ražotājiem. Tādējādi biržā cenas samazinās, bet gala lietotājs Skandināvijā subsīdiju jeb obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpuma dēl par elektrību maksā dārgāk. Līdz ar to var teikt, ka par mūsu lētāko elektrību samaksā skandināvu lietotāji, kuriem ar katru gadu ir jāmaksā augstāka OIK.

LAEF komentārs:

Koģenerācijas staciju gals – tādu secinājumu varam izdarīt no M. Kuņicka apgalvojuma, ka decentralizēta elektroenerģijas apkure ir izdevīgāka nekā centralizētā siltumapgāde. Kā zināms koģenerācijas stacijas tehnoloģijas pamatprincips ir siltumenerģijas efektīva izmatošana centralizētās siltumapgādes sistēmās.
Mēs vēlamies nepārprotami norādīt, ka ilgtermiņā centralizēta siltumapgāde ir visefektīvākais risinājums patērētājiem, videi un konkurētspējīgiem ražotājiem. Salīdzināšanai jāmin precīzi cipari, centralizētās siltumapgādes sistēmu piedāvātās siltumenerģijas cenas bez PVN patērētājiem Latvijā ir robežās no 46-60 EUR/MWh, savukārt patērētāja gala maksājums par elektroenerģiju ir virs 100-110 EUR/MWh. Galēja pāreja uz elektroenerģiju, apkures nodrošināšanai, arī nozīmētu milzīgas investīcijas elektroenerģijas pārvades un sadales tīklos, jo būtu jānodrošina aptuveni 2 reizes lielāka enerģijas apjoma pārvade, pīķa slodzēs pieaugot par 3600MW. Kā zināms šī brīža elektroenerģijas sistēmas pīķa slodze Latvijā ir tikai 1250 MW.
Zviedrijā centralizētā siltumapgāde ir energosistēmas stūrakmens, savukārt no sistēmas attālinātu privātmāju apkurei, populārs risinājums ir atjaunojamās enerģijas ražošanas veids ar siltumsūkņiem.
Aicinām Māri Kuņicki pārbaudīt pieejamo informāciju un pārtraukt izplatīt nepatiesus apgalvojumus.

Par LAEF
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija apvieno visas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares vadošās asociācijas. Tās mērķis ir saskaņot dažādu AER apvienojošu nevalstisko organizāciju darbību, paust vienotu nozares viedokli, kā arī pārstāvēt nozari attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. LAEF ietilpst Latvijas ilgtspējīgas attīstības institūts, Atjaunojamās enerģijas konfederācija, Latvijas Bioenerģijas asociācija, Latvijas biogāzes asociācija, Latvijas biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociācija, Vēja enerģijas asociācija, Saules kolektoru asociācija, Saules enerģijas asociācija, kā arī asociētie biedri SIA Ošukalns, SIA GranulInvest, SIA Pelikana.

Papildu informācija:
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
Valdes priekšsēdētājs
Jānis Irbe
Tālr.: +37129337717
E-pasts: irbejanis@gmail.com

Atbalsta: