Jaunumi

17.10.2017.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas nostāja par 2017.gada 15.oktobra raidījumā „Nekā Personīga” sniegto informāciju.

LAEF kā atjaunojamās enerģijas resursus (AER) izmantojošos ražotājus pārstāvošā federācija vēlas informēt par savu stingru nostāju - krāpniecība un korumpētība  nav pieļaujama un vainīgie ir jāsoda.

LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe skaidro: „Raidījumā „Nekā personīga” tiek minēts, ka iespējama krāpniecība konstatēta septiņās elektrostacijās, bet netiek veikta profesionāla un detalizēta žurnālistikas analīze par kopējo atjaunojamās enerģijas ražošanas nozares pozitīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, nodrošinot videi draudzīgu enerģijas ražošanu, veicinot nodarbinātību, atkritumu apsaimniekošanu un pozitīvo makroekonomisko ietekmi. Latvijā kopumā darbojas aptuveni 305 atjaunojamās enerģijas elektrostacijas (vēja, saules, biomasas, hes un biogāzes), kuras, izmantojot vietējos energoresursus, nodrošina būtisku siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru Latvijas energobilancē. LAEF ieskatā sižeta autori apzināti vēršas pret atjaunojamās enerģijas nozari kopumā, cenšoties panākt zaļās enerģijas nomelnošanu, degradējot sabiedrības izpratni par nepieciešamību panākt šīs nozares attīstību arī Latvijā.”

„Būtu tieši vietā norādīt, ka neskatoties uz enerģijas ražotāju nozares ieteikumiem, politiķiem veicināt elektroenerģijas tirgus mehānismus, politiķi daudzus gadus ir izvēlējušies veicināt subsīdijas ar visām no tā izrietošajām sekām. Par pieļautajām politiskajām kļūdām nedrīkst likt ciest tiem investoriem un ražotājiem, kas investējuši atjaunojamās enerģijas ražošanā, paļaujoties uz valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un nodrošinot politisko mērķu sasniegšanu atjaunojamās enerģijās jomā,” norāda LAEF valdes loceklis Edgars Vīgants.

„Atjaunojamā enerģija kopumā tiek ražota 305 elektrostacijās, kas elektroenerģiju un siltumenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja, saules un ūdens. Šo elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 235,67 MW un 2016. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas sastāda ap 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Lielākais šo elektrostaciju skaits izvietots Latvijas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem, veicinot investīcijas un nodarbinātību lauku teritorijās, tādā veidā saglabājot darbavietas speciālistiem un daudzas ģimenes atturot no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,” informē LAEF valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

LAEF valdes loceklis Andris Vanags papildina: „Kā zināms, decentralizētā elektroenerģijas ražošana samazina elektroenerģijas zudumus sadales tīklos. Saskaņā ar aprēķiniem, zudumu samazinājums sastāda 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR. Daudzi no šiem elektroenerģijas ražotājiem vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji, kas neapšaubāmi nodrošina maksājumus valsts budžetā dažādu nodokļu veidā, ik gadu samaksājot vismaz 50 miljonus eiro.”

LAEF uzsver, ka arvien lielāka uzmanība būtu jāpievērš sabiedrības informēšanai par atjaunojamās enerģijas pozitīvo ietekmi un jālauž mīti par tās pārlieko dārdzību. Ņemot vērā pēdējo gadu tehnoloģisko attīstību, investēt atjaunojamās enerģijas ražošanā, kā konkurētspējīgākajā enerģijas ražošanas risinājumā, izvēlās jau visas Eiropas valstis.

Politikas veidotājiem LAEF atkārtoti vēlās norādīt, ka nozares un sabiedrības interesēs ir veicināt nevis subsīdijas, bet papildus elektroenerģijas tirgus mehānismus, finansējumu, kas tiek izmantots subsīdijām, iepludinot elektroenerģijas tirgū - tieši konkurence starp ražotājiem visefektīvākajā veidā nodrošinās zemāko iespējamo elektroenerģijas gala maksājumu patērētājiem.

Neapšaubāmi būtisku lomu atjaunojamās elektroenerģijas konkurences veicināšanā nodrošina stabila valsts ilgtermiņa nozares attīstības stratēģija. Stratēģijas izstrādē būtu jāiesaista pētniecības un plānošanas institūcijas, nozares nevalstiskās organizācijas un jāņem vērā kaimiņvalstu labākie piemēri.

Veidojot nākotnes politiku enerģijas ražošanai no AER, ir jāveic sabiedrības informēšana par ieguvumiem tautsaimniecībai, jāveicina konkurētspēja, caurspīdīgums, godīgums un precīzi jāformulē sasniedzamie stratēģiskie mērķi.

LAEF valdes loceklis Andis Kārkliņš uzsver: „Vērojot atjaunojamās enerģijas politikas izmaiņas pēdējo 10 gadu laikā, nepārprotami ir saskatāmas labi plānotas antireklāmas un zaļās enerģijas nomelnošanas kampaņas pazīmes, cenšoties aizvien pierādīt, ka dabas gāze, kas ir fosilais kurināmais, par kura izmantošanu sabiedrība maksā ne tikai subsīdijas 173 miljoni EUR gadā, bet arī vēl par dabas gāzi 380 miljonus EUR gadā Krievijai, ir valstij un sabiedrībai labākais risinājums.”

LAEF vēlas atgādināt, ka Latvija ir ļoti bagāta ar atjaunojamiem dabas resursiem, galvenokārt jādomā tieši par šo – vietējo energoresursu racionālu izmantošanu, un tikai pēc tam jāskatās kāda būtu fosilās enerģijas loma un kādās nozarēs to mērķtiecīgi izmantot.

„Jau 2014.gadā LAEF iesniedza Eiropas Komisijā sūdzību, lai risinātu Latvijā samilzušās problēmas ar lielas jaudas dabasgāzes elektrostaciju nesamērīgo valsts atbalstu. Līdzšinējā valstij piederošo dabasgāzes staciju interešu lobēšanā ir ilgstoši ignorēti valsts atbalsta piešķiršanas noteikumi, kas rada negatīvu ietekmi uz enerģētikas nozari un elektroenerģijas tirgu kopumā. Eiropas Komisija šī gada lēmumā par valsts atbalsta saskaņošanu elektroenerģijas ražotājiem, skaidri norādīja, ka netiek saskaņots atbalsts lielas jaudas gāzes elektrostacijām. Var izdarīt secinājumu, ka tieši šis ārējais spiediens, radīja nepieciešamību atrast ātru risinājumu subsīdijas samazināšanai par 75%”, komentē LAEF valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe.

LAEF aicina paskatīties uz jaunu AER ražošanas jaudu attīstību pasaulē un tuvākajās kaimiņvalstīs, redzams, ka Latvijas attīstība būtiski atpaliek. Piemēram, uzstādītā vēja elektrostaciju jauda Lietuvā ir 8 reizes, bet Igaunijā 4 reizes lielākas nekā Latvijā. Lietuva un Igaunija saprātīgi, bet gadu no gada atbalsta jaunu zaļās enerģijas ražošanas staciju būvniecību.

Atbalsta: