Jaunumi

27.09.2017.

Latvijas enerģētikas stūrakmens - biomasa

Par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem globālās, reģionālās un nacionālās attīstības dienas kārtībā pēdējos gados kļuvusi enerģētika. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam enerģētikas jomā kā vieni no galvenajiem mērķiem izvirzīti atjaunojamas un drošas enerģijas ieguve, atkarības samazināšana no enerģijas importa un vietējo atjaunojamo enerģijas resursu izmantošana.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (turpmāk – LAEF) pārstāv visu atjaunojamo energoresursu izmantošanu Latvijā, tai skaitā biomasu. Biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs – elektroenerģijas, siltuma un transporta. Biomasa ir dabas resurss, kas veidojies no organiskām vielām. No ekoloģiskā viedokļa tas ir ideāls kurināmais, jo atstāj neitrālu ietekmi uz dabu, izdalot tikai tik daudz oglekļa dioksīda gāzes, cik ir ticis patērēts augu augšanas vai tiktu izdalīts koksnes atlikumu trūdēšanas procesā. Biomasu iegūst, piemēram, mežizstrādes laikā, kad, zāģējot mežu, pāri palikušos zarus, skujas un citus materiālus pārstrādā. Lai ciršanas atlieku izvešana neatstātu paliekošu negatīvu ietekmi uz meža augsni un no tās atkarīgajiem organismiem, jāievēro šobrīd jau praktizētie mežizstrādes principi un labas prakses nosacījumi. Mežu pareiza apsaimniekošana ir obligāts priekšnosacījums biomasas izmantošanas ilgtspējai.
Eiropā bioenerģija sastāda 2/3 no kopējās atjaunojamās enerģētikas, kas ir 10% no enerģijas kopējā gala patēriņa. Eiropas Biomasas asociācijas (AEBIOM) dati liecina, ka 2015. gadā bioenerģijas ražošanas procesā tika nodarbināti gandrīz 500 tūkstoši cilvēku.
Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MEKA) pārstāvis Igors Krasavcevs uzskata, ka viena no galvenajām koksnes biomasas priekšrocībām ir tāda, ka šādas enerģijas ražošana tautsaimniecībai ir ekonomiski izdevīga. “Pirmkārt, koksnes biomasa ir Latvijas resurss. Ja mēs enerģijas iegūšanā izmantojam mūsu pašu resursu, tas nozīmē, ka nauda paliek Latvijā. Patērējot vietējo kurināmo, iegūstam papildus pienesumu ekonomikā, kā arī nodrošinām jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem,” stāsta Krasavcevs. Tāpat viņš uzsver, ka enerģija no koksnes biomasas ir lētāka nekā tā, kura iegūta izmantojot fosilos resursus. To pierāda arī pēdējo piecu gadu statistika. Kā papildus priekšrocību var minēt to, ka biomasa ir videi draudzīgāks enerģijas resurss, jo CO2, kas izdalās dedzināšanas laikā, pirms tam ir bijis akumulēts, tāpēc nerada būtisku piesārņojumu.
Latvijā biomasa ir nozīmīgs enerģijas avots koģenerācijas stacijām un centralizētajai siltumapgādei. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka kurināmās šķeldas patēriņa apjoms Latvijā pēdējos astoņos gados (no 2008. gada līdz 2016. gadam) ir pieaudzis  3 reizes, koksnes atlikumu patēriņš pieaudzis 1,5 reizes,  savukārt malkas patēriņa apjoms samazinājies 1,5 reizes.

Apskatot enerģētikas nozares atsevišķi, jāuzsver straujais šķeldas izmantošanas pieaugums elektroenerģijas ražošanā no 0,6 PJ 2008. gadā līdz 9,5 PJ 2016. gadā. Tāpat jāizceļ arī centralizētās siltumapgādes uzņēmumu attīstības virziens, kas dabas gāzes vietā arvien vairāk izmanto lētāko šķeldu, nodrošinot tās izmantošanas pieaugumu siltumenerģijas ražošanā no 3,2 PJ 2008. gadā līdz 5,3 PJ 2016. gadā. Neskatoties uz būtisko patēriņa pieaugumu Latvijā, šķeldas eksports, kam iepriekš vairākus gadus pēc kārtas bija tendence samazināties, 2016. gadā ir būtiski pieaudzis sasniedzot 6,1 PJ.

Lai arī biomasas izmantošanas apjoms enerģētikā ir audzis, šis vietējais atjaunojamais energoresurss var spēlēt vēl būtiskāku lomu enerģētikā un tautsaimniecības attīstībā. 2016. gadā dabas gāzes patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros joprojām sastādīja 60,1%, kas norāda uz augstu enerģētisko atkarību no ārējā energoresursa piegādātāja.
MEKA pārstāvis atklāj, ka pieprasījums pēc koksnes biomasas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā pēdējos gados pieaudzis 2,3 reizes, tomēr izmaiņas šķeldas cenu dinamikā bijušas minimālas. Salīdzinot pēdējo 10 gadu laikā novērotos lēcienveidīgos kāpumus un kritumus, piemēram, gāzes tirgū, šķeldas cena bijusi saprātīgi zema un stabila.
MEKA rīcībā ir dati no 2012. gada, kas liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā meža šķeldu cena mainījusies ne vairāk kā par 10%. Vērojams cenu pieaugums no 12,50 EUR/MWh līdz līmenim ap 13 EUR/MWh 2013. gadā, kas saistīts ar konkurenci par resursiem starp jaunajām katlu mājām. “Brīdī, kad tapa skaidrs, ka resursu ir pietiekami un silto laikapstākļu dēļ samazinājās pieprasījums Ziemeļvalstīs, kurināmo šķeldu cenas samazinājās līdz līmenim ap 12 EUR/MWh. Pēdējo divu gadu laikā cenas vēl nedaudz samazinājušās. Nākamajos divos, trīs gados ir paredzams cenu kāpums, iespējams, atgriežoties pie cenu līmeņa 13 līdz 13,5 EUR/MWh,” prognozē MEKA pārstāvis Krasavcevs.
Lielākā biomasas koģenerācijas stacija Latvijā ir “Fortum”, kas atrodas Jelgavā. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš stāsta, ka “Fortum” ir viens no pilsētas gudrajiem uzņēmumiem, kas ar biomasas koģenerācijas staciju nodrošina siltumu 85% jelgavnieku. Rāviņš uzskata, ka vislielākie ieguvēji no “Fortum” biomasas koģenerācijas stacijas ir Jelgavas pilsētas iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes, kas apkurei izmanto centralizēto siltumapgādi. “Koģenerācijas stacija Jelgavā mazinājusi centralizētās siltumapgādes sistēmas atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām, kā arī sniedz iespēju piemērot konkurētspējīgākus siltumenerģijas tarifus. Līdz ar koģenerācijas stacijas darbības uzsākšanu, Jelgava ir kļuvusi par videi draudzīgāku un zaļāku pilsētu. Ikvienas videi draudzīgās tehnoloģijas, kas ienāk pilsētā līdzi ar jaunām inovācijām, ar jaunām darba vietām, viennozīmīgi, veicina pilsētas izaugsmi!” uzsver Rāviņš.
“Fortum” par kurināmo izmanto šķeldu, aizstājot novecojošās jaudas un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Pēc MEKA aptuvenajiem aprēķiniem šķeldu eksportā pēdējos gados vērojama pozitīva dinamika - šogad kurināmās šķeldas eksports pieaudzis par 12% pusgada laikā. Ņemot vērā lielās biomasas rezerves Latvijā, MEKA uzsver šīs vērtīgas izejvielas eksporta nozīmīgumu. “Pie mums Latvijā šķeldu pieejamais apjoms ir lielāks nekā vietējais patēriņš, tāpēc īpaši nozīmīgi ir šo šķeldu pārdot, tādējādi sabalansējot ražošanas un pārdošanas apjomus. Ja šķeldas netiktu lietderīgi izmantotas, tās paliktu mežā kā neizmantotais materiāls un samazinātu mežsaimniecības rentabilitāti,” uzskata Krasavcevs.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētījumi liecina, ka, saglabājot piesardzīgu ilgtermiņa meža izstrādes līmeni, 12 miljoni m3 gadā, ikgadējais pieejamais biokurināmā apjoms mežā mežistrādes atlikumu veidā ir 36 – 43 PJ  enerģijas, no kura šobrīd efektīvi tiek izmantots apjoms līdz 21PJ, jo šķeldas cena tirgū vēl nav pietiekoši augsta. “Klimata pārmaiņas kontekstā būtu svarīgi palielināt meža atlikumu izmantošanu enerģētikā, tā samazinot mežsaimniecības ietekmi uz CO2 izmešu apjomu,” uzsver “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.
SIA "Vīgranti" jau gandrīz 20 gadus nodarbojas ar kurināmās šķeldas ražošanu, eksportu un piegādi katlu mājām. Šobrīd uzņēmums nodarbina 35 cilvēkus un tā apgrozījums sasniedzis 2,5 miljonus eiro gadā. Lai gan agrāk SIA “Vīgranti” eksportam ražoja apmēram 80% no kopējā šķeldas apjoma, šobrīd lielākā daļa šķeldas paliek tepat Latvijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Bunkšis stāsta, ka šobrīd uzņēmums eksportam ražo ne vairāk kā 20% no kopējā šķeldas apjoma.
Bunkšis atklāj, ka pieprasījums pēc šķeldas pēdējā pusgada laikā ievērojami pieaudzis. “Šogad, sākot no maija mēneša, pieprasījums pēc kurināmās šķeldas palielinājās. Rīgā un reģionos tika uzbūvētas vairākas koģenerācijas stacijas, tāpat atsācies arī eksports uz Skandināvijas valstīm,” stāsta Bunkšis. Viņš uzskata, ka šobrīd situācija Latvijā šķeldas ražotājiem ir labvēlīga un, ja šķeldas pieprasījuma un cenas dinamika paaugstināsies, uzņēmumam pilnībā pietiks ar Latvijas tirgu.
Tiek prognozēts, ka līdz 2020. gadam biomasas patēriņš Latvijas enerģētikā turpinās pieaugt, to sekmēs vairāku biomasas koģenerāciju un katlumāju ekspluatācijas uzsākšana šī gada beigās Rīgā, kā arī pieejamie Eiropas fondu līdzekļi siltumapgādes uzņēmumiem laika posmam līdz 2020. gadam. Vienlaicīgi būtiski palielināsies eksporta pieprasījums pēc Latvijas vietējā energoresursa, noslēdzoties biomasas koģenerācijas staciju projektiem Ziemeļvalstīs.
Andris Vanags, Fortum Latvia valdes priekšsēdētājs un LAEF valdes loceklis, piebilst “Lai arī biomasas izmantošanas apjomā Latvijā ir novērojams būtisks progress, joprojām neesam izdarījuši pietiekoši, lai saglabātu šo pozitīvo attīstības tempu. Ļoti rūpīgi jāpārdomā nākotnes enerģētikas politika, lai neatgrieztos “gāzes maksājumu slazdā”, palielinot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu ar augstu pievienoto vērtību. Izmantosim mūsu vietējo dabas resursu gudri, lai attīstītu Latvijas tautsaimniecību un palielinātu enerģētisko neatkarību!”


Par LAEF
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija apvieno visas Latvijas atjaunojamo energoresursu nozares vadošās asociācijas. Tās mērķis ir saskaņot dažādu AER apvienojošu nevalstisko organizāciju darbību, paust vienotu nozares viedokli, kā arī pārstāvēt nozari attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām. LAEF ietilpst Latvijas ilgtspējīgas attīstības institūts, Atjaunojamās enerģijas konfederācija, Latvijas Bioenerģijas asociācija, Latvijas biogāzes asociācija, Latvijas biomasas asociācija LATBIO, Mazās hidroenerģētikas asociācija, Vēja enerģijas asociācija, Saules kolektoru asociācija, Saules enerģijas asociācija, kā arī asociētie biedri SIA Ošukalns, SIA GranulInvest, SIA Pelikana.

Papildu informācija:
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija
Valdes loceklis
Andris Vanags
Tālr.: +37129118766
E-pasts: Andris.vanags@fortum.com

Atbalsta: